Eanadoallo- ja biebmodepartemeantta ossodagat
-
Gulahallanossodat
Gulahallanossodat ovddasvástida Eanadoallo- ja biebmodepartemeantta diehtojuohkin- ja gulahallandoaimmaid. Gulahallanossodat vástida maid preassajearaldagaid ja analysadoaimmaid. Ossodat fuolaha maid Ráđđehus.no neahttasiidduid ja doaibmá ráđđeaddin departemeantta politihkalaš ja hálddahuslaš jođihangoddái.
-
Dutkanpolitihkka- ja hálddahusossodat (DH)
Ossodat galgá veahkkin ovddidit dakkár dutkan- ja instituhttapolitihka mii addá vuođu olahit eanandoallo- ja biebmosuorggi váldomihttomeriid. Dasa lassin galgá ossodat fuolahit buriid hálddahuslaš bálvalusaid, koordineret departemeantta barggu stáhtabušeahtain, láhčit diliid servodatdorvvolašvuhtii ja gearggusvuhtii.
-
Areála-, ealáhus- ja vuovdepolitihka ossodat (AEV)
Ossodaga váldobargu lea veahkehit ovdánahttit bistevaš vuovde- ja resursapolitihka árvoháhkamii, birrasii ja guoddevaš ealáhusdoaimmaheapmái.
-
Biebmopolitihka ossodagat
Ossodat bargá ovddidit dorvvolaš biebmobuvttadeami, elliidčálggu ja šaddo- ja elliiddearvvašvuođa.Ossodagas lea ovddasvástádus čuovvulit biebmolága, elliidčálgolága, elliiddearvvašvuođabargiid lága, beanalága ja šibitdoallolága. Biebmosuorggi njuolggadusat leat buori muddui harmoniserejuvvon EEO:s. Ossodagas lea ovddasvástádus čuovvulit EEO-šiehtadusa máŋgga suorggis. Ossodat čuovvula čuolmmaid mat bohciidit WTO/SPS oktavuođas (saniteara ja phytosaniteara diliid birra WTO oktavuođas). Biebmobearráigeahču etáhtastivren gullá Biebmopolitihkalaš ossodahkii.
-
Eanadoallopolitihkalaš ossodat
Ossodagas lea ovddasvástádus eanadoallošiehtadusas ja boazodoallošiehtadusas ja jahkásaš šiehtadallamiin eanadoallo- ja boazodoallosuorggis. Ossodagas lea muđui ovddasvástádus dálkkádat-, biras- ja luonddugažaldagain eanandoallosuorggis. Ossodat čuovvula eanandoallogálvvuid sisafievrredansuddjema, gávpešiehtadallamiid ja riikkaidgaskasaš biebmosihkarvuođabarggu. Ossodagas lea stivrenovddasvástádus Eanandoallodirektoráhta hárrái.